Īsā atbilde
Legalcode pašlaik indeksētajā Datu valsts inspekcijas kolekcijā ir tikai četri angļu valodas materiāli. No tiem vienīgi vispārīgi izskaidro tiesības piekļūt personas datiem, saņemt kopiju, labot neprecizitātes, prasīt dzēšanu vai apstrādes ierobežošanu, iebilst pret noteiktu apstrādi un saņemt atbildi parasti viena mēneša laikā. Šīs GDPR tiesības var izmantot arī strīdā par parādnieka vai kredītvēstures datiem, taču lapa nav rakstīta tieši kredītinformācijas nozarei.
Pārējie materiāli ir par Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un ES informācijas sistēmu saišu apkopojumu. VIS lapā minētais piecu gadu glabāšanas termiņš attiecas tikai uz vīzu sistēmas datiem. SIS piekļuves, labošanas un dzēšanas procedūras attiecas uz SIS/SIRENE. Nevienu no tiem nedrīkst izmantot kā kredītvēstures glabāšanas termiņu vai speciālu parādnieka sūdzības procedūru.
Tātad DVI kolekcija dod noderīgu vispārēju GDPR sākumpunktu, bet neatbild uz nozares jautājumiem: cik ilgi konkrētu kredīta ierakstu drīkst glabāt, kam to izpaust, kā pierādīt parāda precizitāti un kā Kredītinformācijas biroju likums sadala atbildību starp kreditoru un biroju. Šie jautājumi jāpārbauda pašā , GDPR un konkrētā pārziņa procedūrā.
Kurš DVI materiāls ir izmantojams?
DVI lapa “Rights of the data subject” ir vienīgais no četriem ierakstiem, kas aptver visu pamata tiesību loku. Legalcode ieraksts guidance/LV/64453 satur patstāvīgu tekstu, nevis tikai virsrakstu vai saites. Tajā skaidroti GDPR 15.–22. panti, tostarp piekļuve, labošana, dzēšana, ierobežošana, datu pārnesamība, iebildumi un automatizēti lēmumi.
Piekļuves tiesību sākumpunkts ir GDPR 15. pants:
Datu subjektam ir tiesības saņemt no pārziņa apstiprinājumu par to, vai attiecībā uz datu subjektu tiek vai netiek apstrādāti personas dati, un, ja tiek, datu subjektam ir tiesības piekļūt attiecīgajiem datiem.
—
Kredītdatu lietā tas nozīmē, ka persona var prasīt ne tikai gala kredītreitingu vai īsu izziņu. Atkarībā no apstrādes jāsniedz personas dati un informācija par mērķiem, datu kategorijām, saņēmējiem, paredzamo glabāšanas periodu vai tā noteikšanas kritērijiem, datu avotu un automatizētas lēmumu pieņemšanas esību. Jānošķir personas tiesības saņemt savus datus no pienākuma izpaust cita cilvēka datus, komercnoslēpumu vai aizsargātu algoritma kodu.
DVI lapa norāda, ka pārzinim parasti jāatbild viena mēneša laikā. Sarežģīta vai daudzkārtēja pieprasījuma gadījumā termiņu var pagarināt vēl par diviem mēnešiem, bet par pagarinājumu un iemeslu jāpaziņo sākotnējā mēnesī. Pieprasījumam jābūt pietiekami konkrētam, lai pārzinis varētu droši identificēt personu un datu kopu.
Kā prasīt nepareiza kredīta ieraksta labošanu?
GDPR 16. pants ir tiešs:
Datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās labotu neprecīzus datu subjekta personas datus.
—
Labošanas pieprasījumā jānorāda konkrētais ieraksts un kļūda. Piemēri ir nepareiza parāda summa, samaksas datums, sajaukta persona, kļūdains kavējuma sākums, nepareizs kreditors vai ieraksts par jau apstrīdētu saistību bez attiecīgas atzīmes. Praktiski jāpievieno maksājuma uzdevums, kreditora apliecinājums, spriedums, izlīgums vai cits dokuments, kas ļauj pārbaudīt faktu.
Ja precizitāte tiek apstrīdēta un tūlītēja labošana nav iespējama, jāvērtē apstrādes ierobežošana saskaņā ar GDPR 18. pantu. DVI vispārējā lapa skaidro arī pienākumu paziņot par labošanu, dzēšanu vai ierobežošanu saņēmējiem, kuriem dati iepriekš izpausti, ja tas nav neiespējami vai nesamērīgi grūti. Kredītinformācijas lietā tas ir būtiski, jo kļūdains ieraksts var būt nodots vairākiem abonentiem.
Labojums nenozīmē patiesa, likumīgi apstrādāta negatīva fakta pārrakstīšanu par pozitīvu. Ja strīds ir par paša parāda tiesisko esību, kredītinformācijas birojam var būt jāatspoguļo strīds, bet ne vienmēr ir kompetence galīgi izlemt civiltiesisku prasījumu kreditora vietā vai tiesas vietā.
Vai var prasīt dzēšanu vai iebilst?
Dzēšanas tiesības nav absolūtas. Tās var piemērot, ja dati vairs nav vajadzīgi sākotnējam mērķim, apstrāde ir nelikumīga vai nav cita tiesiska pamata pēc piekrišanas atsaukšanas vai pamatota iebilduma. Taču pārzinis var saglabāt datus, ja apstrāde vajadzīga juridiska pienākuma izpildei vai tiesisku prasījumu celšanai, īstenošanai vai aizstāvēšanai.
Iebilduma tiesības savukārt ir saistītas ar apstrādes tiesisko pamatu:
Datu subjektam, balstoties uz iemesliem saistībā ar viņa īpašo situāciju, ir tiesības jebkurā laikā iebilst pret savu personas datu apstrādi, kas pamatojas uz 6. panta 1. punkta e) vai f) apakšpunktu.
—
Ja apstrāde balstās uz pārziņa vai trešās personas leģitīmajām interesēm, pēc iebilduma pārzinim jāparāda pārliecinoši leģitīmi iemesli, kas ir svarīgāki par konkrētās personas interesēm, tiesībām un brīvībām, vai vajadzība aizstāvēt tiesisku prasījumu. Ja datu apstrādi tieši prasa likums, vienkāršs iebildums šo pienākumu automātiski neatceļ. Tiešā mārketinga gadījumā iebilduma sekas ir stingrākas: datus šim nolūkam vairs nedrīkst apstrādāt.
Kredītvēstures strīdā tādēļ vienmēr jāprasa pārzinim nosaukt konkrēto tiesisko pamatu. “Es nepiekrītu” var būt pietiekams pieteikuma sākums, bet juridiskais rezultāts atšķirsies atkarībā no tā, vai apstrāde balstās likumā, līgumā, juridiskā pienākumā vai leģitīmās interesēs.
Cik ilgi kredītvēstures datus drīkst glabāt?
DVI vispārējais materiāls nepasaka vienu kredītvēstures termiņu. GDPR glabāšanas ierobežojuma princips prasa neturēt identificējošus datus ilgāk, nekā nepieciešams konkrētajam mērķim, bet pats par sevi nenosaka vienu gadu skaitu visām parādu datubāzēm.
Kredītinformācijas biroja gadījumā jālasa speciālais Kredītinformācijas biroju likums, tajā noteiktās datu kategorijas, ievietošanas nosacījumi, izsniegšanas mērķi un glabāšanas robežas. Jāņem vērā arī tas, vai ieraksts raksturo aktīvu saistību, kavējumu, izpildītu parādu, tiesvedību vai apstrīdētu informāciju. Pārzinim piekļuves atbildē jānorāda paredzamais glabāšanas laiks vai vismaz saprotami kritēriji tā noteikšanai.
VIS lapas piecu gadu termiņš nav analogs kredītdatiem. Tas ir īpašas ES vīzu informācijas sistēmas noteikums, kas skaitāms no vīzas lēmuma vai citiem lapā norādītiem notikumiem. Tā pārnešana uz parādnieku datubāzi būtu juridiski nepareiza.
Kāpēc SIS un VIS lapas nav kredītdatu vadlīnijas?
Legalcode ieraksts guidance/LV/215715 detalizēti apraksta piekļuvi, labošanu un dzēšanu Šengenas Informācijas sistēmā un SIRENE procedūrā. Ieraksts guidance/LV/215716 to dara Vīzu informācijas sistēmai. Abas lapas ir noderīgas personai, kuras dati atrodas attiecīgajā robežu vai vīzu sistēmā, taču to institūcijas, datu kategorijas, glabāšanas noteikumi un pieprasījumu veidlapas ir sistēmspecifiskas.
Ceturtais ieraksts guidance/LV/64452 ir tikai īss navigācijas centrs ar saitēm uz SIS un VIS materiāliem. Tas nesniedz patstāvīgu skaidrojumu par datu subjekta tiesībām. Šo četru ierakstu saskaitīšana kā četri pilnvērtīgi GDPR ceļveži tādēļ pārspīlētu kolekcijas saturu.
Turklāt SIS ieraksta strukturētais publikācijas datums ir 2026. gada 3. februāris, bet pašā DVI tekstā norādīts “Published: 08.08.2023.” Vēlāks veidlapas vai lapas komponenta atjauninājums, šķiet, paaugstināts par dokumenta publikācijas datumu. Par šo atvērta .
Praktiska pieprasījuma secība
- Nosauciet pārzini, kreditoru un, ja zināms, kredītinformācijas biroju.
- Pieprasiet visus savus datus, to avotus, saņēmējus, mērķus, tiesisko pamatu un glabāšanas termiņu vai kritērijus.
- Precīzi identificējiet kļūdu un pievienojiet pierādījumus.
- Kamēr precizitāte tiek pārbaudīta, lūdziet ierobežot apstrādi un atzīmēt strīdu.
- Lūdziet informēt iepriekšējos saņēmējus par labojumu, dzēšanu vai ierobežošanu.
- Ja apstrāde balstās leģitīmās interesēs, izskaidrojiet īpašās situācijas iemeslus iebildumam.
- Ja atbilde nav saņemta termiņā vai nav pamatota, iesniedziet sūdzību DVI un saglabājiet visu saraksti.
Legalcode angļu tiesību vaicājums atrod vispārējo DVI lapu, VIS un SIS. Latviešu vaicājumi par piekļuvi, labošanu, glabāšanu, iebildumiem, parādniekiem un kredītinformāciju dod nulli, jo visi četri indeksētie dokumenti ir angļu valodā. Nozares materiālu trūkums jau reģistrēts .
Secinājums
- “Rights of the data subject” ir vienīgais indeksētais DVI materiāls ar vispārēji izmantojamu GDPR tiesību skaidrojumu.
- Neviens no četriem ierakstiem nav par kredītvēsturi, kredītinformācijas birojiem vai parādu datu glabāšanas termiņu.
- SIS un VIS procedūras un VIS piecu gadu termiņu nedrīkst pārnest uz kredītdatiem.
- Piekļuvei, labošanai, ierobežošanai un iebildumam jānorāda konkrētais ieraksts, tiesiskais pamats un pierādījumi.
- Kredītdatu glabāšanas un izpaušanas robežas jāpārbauda GDPR kopā ar Kredītinformācijas biroju likumu.
- Legalcode DVI kolekcija ir pārāk šaura un tikai angļu valodā; viena SIS publikācijas datuma kļūda reģistrēta atsevišķi.
Avoti
This article provides general legal information, not advice for a specific matter. Laws, facts and procedural deadlines may change the result. Follow the linked primary sources and obtain local advice before acting.