Īsā atbilde
Latvijas kredītinformācijas birojs nav vispārēja datu noliktava. Tas drīkst apstrādāt kredītinformāciju, lai lietotājs novērtētu esoša vai iespējama klienta kredītspēju vai pārvaldītu savu kredītrisku. Datus var iegūt no biroja lietotājiem, likumā atļautām valsts informācijas sistēmām, cita biroja lietotājiem noteiktajos gadījumos un atbilstošiem Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas avotiem. Birojam vajadzīga Datu valsts inspekcijas licence.
Parādu bez galīga tiesas nolēmuma parasti drīkst iekļaut tikai tad, ja kopš pirmā maksājuma kavējuma pagājušas vismaz 60 dienas un pēc brīdinājuma — vismaz 30 dienas. Ja klients parādu apstrīd, lietotājam iebildums jāizskata un jādod pamatota atbilde. Reģistrā var būt personas identifikācija, sākotnējā un atlikusī parāda summa, kavējuma, aktualizācijas un parāda izbeigšanās dati, kā arī atzīme par iebildumu.
Samaksāta vai citādi izbeigta parāda datus parasti glabā piecus gadus pēc izbeigšanās, bet ne ilgāk par desmit gadiem no pirmā kavējuma. Nesamaksāta parāda datus glabā desmit gadus no pirmā kavējuma. Pieprasījumu vēsturi parasti glabā vienu gadu. Izsniegšanai vajadzīga piekrišana, līgumā pamatotas lietotāja tiesības vai cits Vispārīgās datu aizsardzības regulas pamats.
Persona var bez maksas tiešsaistē vai klātienē saņemt savus datus un rakstiski iebilst pret kļūdainu ierakstu. Ja kļūda apstiprinās, birojam dati jālabo vai jādzēš un nekavējoties jāinformē lietotāji, kas tos saņēmuši iepriekšējos 12 mēnešos.
Kāpēc un kādus datus birojs drīkst apstrādāt?
2. pants nosaka sistēmas mērķi: sekmēt atbildīgu kreditēšanu un aizņemšanos un ļaut veidot personas kredītvēsturi. Tādēļ biroja darbība nav pamatojama vienīgi ar komerciālu interesi savākt pēc iespējas vairāk datu.
Likuma mērķis ir [...] lai, vērtējot kredītspēju, būtu pieejama un tiktu izmantota patiesa un pilnīga informācija.
—
Likuma 4. pants konkretizē divus izmantošanas mērķus: klienta vai iespējamā klienta kredītspējas vērtēšanu un lietotāja kredītriska pārvaldību. Vienlaikus 3. pants saglabā un prasības, ja speciālais likums nenosaka citādi. Tātad arī likumā uzskaitītam datu veidam vajadzīgs tiesisks pamats, noteikts nolūks, samērīgs apjoms un droša apstrāde.
Likuma 6. pants ierobežo avotus. Kredītinformāciju var iegūt no biroja lietotāja; no cita biroja lietotāja, ja to pieļauj likums; no valsts informācijas sistēmas atbilstoši tās īpašajam regulējumam; vai no ES un EEZ ārvalsts biroja vai publiskas sistēmas. Informāciju nevar likumīgi padarīt par kredītinformāciju tikai tāpēc, ka tā atrodama internetā.
Kad drīkst reģistrēt parādu?
Galīgs tiesas vai šķīrējtiesas nolēmums ir viens no 11. pantā paredzētajiem pamatiem. Ja tāda nav, nozīmīgs ir termiņu un iepriekšējas informēšanas mehānisms:
no pirmās maksājuma kavējuma dienas ir pagājušas vismaz 60 dienas un no dienas, kad nosūtīts brīdinājums par parāda iekļaušanu kredītinformācijas biroja datubāzē, — vismaz 30 dienas.
—
Ar termiņu vien nepietiek. Brīdinājumā jānorāda, ka parāda dati tiks nodoti birojam un kādiem mērķiem tie tiks izmantoti. Ja klients parādu nav apstrīdējis, ierakstu var veikt pēc termiņu iestāšanās. Ja klients ir iebildis, lietotājam vispirms jāizskata iebildums, jādod pamatota atbilde un, ja iespējams, jāpievieno pamatojoši dokumenti; klientu informē arī par nodomu datus iekļaut.
Piekrišana var būt atsevišķs pamats tikai tad, ja tā atbilst GDPR prasībām. Ar piekrišanu vien pamatotu parāda ierakstu drīkst glabāt ne ilgāk par 60 dienām no pirmā kavējuma; turpmāk vajadzīgs cits likuma pamats. Šis ierobežojums neļauj ar sākotnējā līguma vispārīgu klauzulu apiet parāda reģistrācijas nosacījumus.
Kāds ir ieraksta saturs?
Likuma 12. pants atļauj iekļaut vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citu identifikatoru; sākotnējo un aktuālo parāda summu; pirmā kavējuma, iekļaušanas un pēdējās aktualizācijas datumu; ziņas par parāda izbeigšanos, datumu un veidu; lietotāju un tā nozari; kā arī atzīmi par rakstisku iebildumu vai strīdu.
Birojs nedrīkst trešajai personai izpaust, kurš lietotājs iesniedzis parāda datus, lai gan likums ļauj norādīt lietotāja nozari. Papildu personas datus drīkst pievienot tikai ar atsevišķu GDPR tiesisko pamatu. Īpašu kategoriju dati, kas ir saistīti ar parādu, noteiktos apstākļos var tikt apstrādāti, taču tos nedrīkst izsniegt trešajām personām.
Valsts informācijas sistēmas un ārvalstu dati ir vēl stingrāk ierobežoti. Birojs tos saņem pēc tiesīga lietotāja pieprasījuma, nodod nemainītus un pēc nodošanas nedrīkst glabāt vai izmantot citam nolūkam, ja īpašais regulējums neparedz citādi. Tādēļ biroja datubāzē glabāts parāda ieraksts jānošķir no tehniska valsts reģistra pieprasījuma.
Cik ilgi datus glabā?
Likuma 16. pants nosaka atšķirīgus termiņus pēc datu veida un parāda stāvokļa:
ziņas par parādu glabā piecus gadus pēc parāda samaksas vai saistības izbeigšanās citā veidā, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma dienas.
—
Ja parāds nav samaksāts vai citādi izbeigts, robeža ir desmit gadi no pirmā kavējuma. Tā pati piecu gadu sistēma attiecas uz gadījumu, kad prasījums cedēts personai, kura nav biroja lietotājs. Informāciju par pieprasījumiem parasti glabā vienu gadu, ja valsts sistēmas likums nenosaka citu termiņu.
Ziņas par izpildītām saistībām, kas nav parāds vai publiska reģistra informācija, glabā līdz klienta lūgumam tās dzēst un lietotāja paziņojumam birojam, ja vien lietotājs nepamato turpmāku apstrādi ar citu tiesisko pamatu un nolūku. Publiska reģistra datus drīkst glabāt tikai nepieciešamo laiku un ne ilgāk, kā tie pieejami attiecīgajā reģistrā.
Ja lietotāja līgums ar biroju beidzas, birojam tā dati nekavējoties jādzēš, izņemot likumā saglabājamos datus par izbeigtu parādu vai maksājumu. Līguma izbeigšana tātad pati par sevi neizdzēš visu personas kredītvēsturi, bet arī nedod pamatu beztermiņa glabāšanai.
Kam informāciju drīkst izsniegt?
Lietotājs kredītinformāciju var saņemt ar klienta piekrišanu, uz līgumā nostiprinātu tiesību pamata vai ar citu GDPR paredzētu apstrādes pamatu. Ar likuma mērķi nesaistīta interese — piemēram, ziņkāre par citas personas finanšu stāvokli — nav pietiekama.
Pašai personai ir plašāka piekļuves garantija. Tā var saņemt visu par sevi apstrādāto kredītinformāciju un ziņas par lietotājiem, kuri pieprasījuši valsts informācijas sistēmu datus:
Kredītinformācijas birojs nodrošina klientam iespēju bez maksas tiešsaistē vai klātienē saņemt [...] kredītinformāciju par sevi.
—
Nosūtot informāciju pa pastu, persona sedz pasta izdevumus. Praktiski vispirms ir vērts pieprasīt pilnu pārskatu, kurā redzams datu iesniedzējs, summas, datumi, pieprasījumu vēsture un iebilduma atzīmes. , tādēļ var pārbaudīt, kam adresēt pieprasījumu.
Kā panākt labošanu vai dzēšanu?
Par datu atbilstību lietotāja iesniegtajam ierakstam atbild birojs, bet par iesniegto datu pilnīgumu, patiesumu, aktualizēšanu un pieprasījuma tiesisko pamatu — lietotājs. Šis pienākumu sadalījums nenozīmē, ka personai pašai jānoskaidro tehniskās kļūdas vaininieks, pirms tā var iebilst.
Klients var iesniegt rakstisku iebildumu birojam vai lietotājam un pievienot dokumentus. Kamēr jautājumu izskata, datubāzē jābūt atzīmei par iebildumu. Lietotājam viena mēneša laikā jāsniedz pamatota atbilde gan klientam, gan birojam.
Ja apstiprinās, ka ieraksts neatbilst lietotāja iesniegtajiem datiem vai ir kļūdains, birojs to labo vai dzēš. Pēc tam tas nekavējoties informē tos lietotājus, kuri konkrēto kredītinformāciju saņēmuši iepriekšējos 12 mēnešos. Ja lietotājs iebildumu par parāda esamību vai summu noraida, bet klients tam nepiekrīt, birojs saglabā redzamu atzīmi par rakstisko strīdu. DVI uzrauga likuma ievērošanu un var pieprasīt kļūdainu vai nelikumīgi apstrādātu datu labošanu vai dzēšanu.
Ko parāda Legalcode pārbaude?
Legalcode ražošanas MCP pēc precīza latviskā nosaukuma atrada pareizo spēkā esošo likumu un pilnu tekstu, kā arī piecas konsolidētās redakcijas no 2015. gada. Angliskais nosaukums Latvijas likumu kolekcijā rezultātu nedeva, tādēļ avots jāmeklē latviski.
Versiju saturs un spēkā esamības periodi bija savstarpēji saskaņoti, taču metadatos visām piecām redakcijām bija norādīts nulle grozījumu, lai gan konsolidētajā tekstā ir grozījumu norādes un pastāv četras vēsturiskas redakcijas. Arī strukturēta grozījumu saites meklēšana neko neatrada. Par šo metadatu trūkumu atvērta . Tas neietekmē iepriekš izklāstīto pašreizējā teksta saturu, bet nozīmē, ka grozījumu skaitu nevar droši secināt no Legalcode kopsavilkuma lauka vien.
Secinājums
- Birojs drīkst apstrādāt kredītinformāciju tikai kredītspējas vērtēšanai vai kredītriska pārvaldībai un tikai no likumā atļautiem avotiem.
- Parādam bez galīga nolēmuma parasti jābūt kavētam vismaz 60 dienas, un pēc brīdinājuma jābūt pagājušām vismaz 30 dienām.
- Ieraksts var aptvert identitāti, summas, datumus, parāda izbeigšanos, nozari un strīda atzīmi; īpašu kategoriju datus trešajām personām izsniegt nedrīkst.
- Izbeigta parāda datus parasti glabā piecus gadus, ievērojot desmit gadu robežu no pirmā kavējuma; neizbeigta parāda datus — desmit gadus.
- Personai ir bezmaksas piekļuve saviem datiem tiešsaistē vai klātienē un tiesības rakstiski iebilst.
- Apstiprināta kļūda jālabo vai jādzēš, informējot iepriekšējo 12 mēnešu saņēmējus; DVI var uzdot novērst nelikumīgu apstrādi.
Avoti
This article provides general legal information, not advice for a specific matter. Laws, facts and procedural deadlines may change the result. Follow the linked primary sources and obtain local advice before acting.