AI generated reportLVLatviešu

Kādas Latvijas Bankas sankcijas skar AML, pārvaldību, pārskatus un kapitālu?

Latvijas Bankas sankciju piemēri kredītiestādēm un maksājumu iestādēm par AML, iekšējo kontroli, pārvaldību, pārskatiem un kapitālu.

Created on
Created on 2026-08-04
Reading time
5 minute read
Topic
Latvia law

Īsā atbilde

Legalcode indeksētajā Latvijas Bankas sankciju reģistrā ir 31 ieraksts no 2021. līdz 2026. gadam. Lielākā redzamā grupa ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana (AML/CTF/PF) un ar to saistītā iekšējās kontroles sistēma. Ir arī pārvaldības, kreditēšanas un ieguldījumu kontroles, gada pārskata, kapitāla prasību un maksājumu pakalpojumu lietas.

Piemēri rāda sankciju plašo amplitūdu: Paysera LT saņēma brīdinājumu; DIKAS SIA darbība tika apturēta līdz trūkumu novēršanai; Reģionālajai investīciju bankai piemēroja 259 867 eiro sodu; AS LPB Bank, kas tagad identificēta kā Magnetiq Bank, — 2 016 342 eiro sodu; bijušajam Baltic International Bank valdes priekšsēdētājam Viktoram Bolbatam — 31 731 eiro sodu; pašai bankai citā lietā — 5 325 eiro par novēlotu auditēto gada pārskatu; Transact Pro — brīdinājumu par kapitāla prasību pārkāpumiem.

Šajā 31 ieraksta kopā netika atrasta sankcija, kas skaidri būtu par patērētāju kreditēšanas vai patēriņa kredīta līguma noteikumu pārkāpumu. Tas nav pierādījums, ka Latvijā šādas sankcijas nekad nav piemērotas: patērētāju kreditēšanas uzraudzībā būtiska loma ir arī PTAC, bet Legalcode jautājums šeit bija ierobežots ar LV_BANK_SANCTIONS avotu.

AML un iekšējā kontrole ir dominējošā tēma

AML likuma mērķis formulē uzraudzības pamatu:

Šā likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu.

—

  1. gada 12. decembrī Latvijas Banka . Sankciju kopsavilkums norāda uz AML un terorisma finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem. Tas parāda, ka sankcija nav jāmeklē tikai pēc vārda “kredīts”: bankas pamatdarbība var būt kreditēšana, bet pārkāpuma juridiskais apzīmējums ir klienta izpēte, risku pārvaldība vai iekšējā kontrole.

  2. gada 6. decembra lietā AS LPB Bank tika piemērots 2 016 342 eiro sods par AML un terorisma finansēšanas prasību pārkāpumiem. Oficiālā raksta virsraksts fiksē tā laika nosaukumu:

Latvijas Banka imposes a 2 million euro fine on AS LPB Bank upon concluding an administrative agreement.

—

Legalcode ieraksts šo pašu lēmumu indeksē ar vēlāko nosaukumu Magnetiq Bank AS. Pētniekam jāsaglabā abi nosaukumi un jānorāda, kurš lietots sankcijas pieņemšanas laikā. Pretējā gadījumā vēsturiskā meklēšana un uzņēmuma sankciju laika līnija var kļūt maldinoša.

Brīdinājums un darbības apturēšana

Ne katrs pārkāpums beidzas ar naudas sodu. 2025. gada 25. jūnijā Paysera LT saņēma brīdinājumu par iekšējās kontroles trūkumiem un AML/CTF/PF prasību pārkāpumiem, sniedzot maksājumu pakalpojumus Latvijā ar aģentu palīdzību. Šis ir pārrobežu piemērs: iestāde var nebūt Latvijas banka, bet tās darbība Latvijā un aģentu kontroles kvalitāte rada Latvijas uzraudzības interesi.

  1. gada 18. jūnijā Latvijas Banka . Trūkumi skāra AML/CTF/PF un sankciju riska pārvaldību, tostarp atsevišķus skaidras naudas darījumus, kuros personas nebija identificētas. Uzraugs noteica termiņus trūkumu novēršanai; kopsavilkumā teikts, ka apturēšana atcelta 2025. gada 3. decembrī.

Šeit “sankcijas statuss” nav viens nemainīgs lauks. Jānošķir sākotnējais ierobežojums, izpildāmie uzdevumi, to izpilde un vēlākā atcelšana. Vienkāršs apzīmējums “sankcionēts” nepasaka, vai darbība joprojām ir apturēta.

Valdes atbildība, kreditēšana un ieguldījumi

  1. gada 26. marta ieraksts par Baltic International Bank SE attiecas nevis uz sodu bankai, bet uz 31 731 eiro sodu tās bijušajam valdes priekšsēdētājam Viktoram Bolbatam. Pārkāpumi ietvēra iekšējās kontroles trūkumus kreditēšanā un ieguldījumu veikšanā, kā arī AML/CTF/PF risku pārvaldību. Sods tika pārsūdzēts, bet Latvijas Bankas padome to atstāja negrozītu.

Oficiālais avots jau virsrakstā norāda sankcijas adresātu:

Latvijas Banka imposes a fine on the former officials of Baltic International Bank SE.

—

Legalcode strukturētajā puses laukā tomēr parādās banka. Tas ir būtisks nošķīrums sankciju pārbaudē: iestāde var būt saistītais uzņēmums, bet lēmuma adresāts — valdes loceklis. Personai piemērotu sodu nedrīkst automātiski ieskaitīt kā juridiskās personas naudas sodu.

Gada pārskats un kapitāla prasības

  1. gada 15. augustā Baltic International Bank SE saņēma 5 325 eiro sodu par Kredītiestāžu likuma pārkāpumu — auditētā gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepublicēšanu. Šī ir pārskatu disciplīnas, nevis AML lieta. Pārskata publiskošana palīdz noguldītājiem, ieguldītājiem un uzraugam novērtēt finanšu stāvokli, tādēļ kavējums var radīt atbildību arī bez pierādīta klienta zaudējuma.

  2. gada 11. septembrī Transact Pro SIA izteikts brīdinājums par Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma kapitāla prasību pārkāpumiem. Kapitāla prasība ir prudenciāls drošības noteikums: tā nav grāmatvediska formalitāte un nav tas pats, kas individuāla patērētāja kredīta strīds.

Maksājumu iestāžu uzraudzība aptver arī kapitālu un aizsargmehānismus:

Maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde ievēro šajā likumā noteiktās pašu kapitāla prasības.

—

Vai ir patērētāju kreditēšanas sankcijas?

Legalcode meklējumi pēc frāzēm patērētāju kreditēšana, patērētāja kreditēšana, patēriņa kredīts un kredīta devējs deva nulli. Arī angļu consumer credit, consumer lending un credit agreement neko neatrada. Tādēļ no šīs kolekcijas nevar nosaukt pārbaudītu Latvijas Bankas patēriņa kredīta sankciju.

Tas ir svarīgs avota robežas secinājums. Bankas kredītiestādes statuss nenozīmē, ka katrs tai piemērots AML, pārskatu vai kapitāla sods ir patērētāju kreditēšanas lieta. Patērētāju kreditēšanas līgumu, reklāmas, kredītspējas un negodīgas komercprakses sankcijas jāmeklē arī PTAC avotos un tiesu judikatūrā.

Kā lasīt sankciju reģistra ierakstu?

Pārbaudē jāfiksē vismaz:

Saskaņā ar piemērojamām tiesību normām sankcijas adresāts var lēmumu pārsūdzēt, un tiesa pārbauda tā tiesiskumu, tādēļ reģistra sākotnējais ieraksts vienmēr jāsalīdzina ar vēlāku pārsūdzības iznākumu.

  • lēmuma datums un sankcijas adresāts;
  • iestādes nosaukums lēmuma dienā un vēlākie nosaukumi;
  • pārkāpuma juridiskā kategorija un tiesiskais pamats;
  • sankcijas veids, summa un valūta;
  • vai sankcija ir spēkā, pārsūdzēta, grozīta vai atcelta;
  • vai darbības ierobežojums vēl turpinās;
  • vai publicētais teksts ir pilns lēmums, administratīvā vienošanās vai tikai reģistra kopsavilkums.

Legalcode pilnais fetch šeit atdod īsus 200–370 vārdu reģistra kopsavilkumus, nevis pilnus motivētus administratīvos aktus. Sankcijas veids, summa, gala iznākums un adresāts nav atsevišķi strukturēti. Turklāt avots izmanto case/LV/... atsauces un tiesu meklēšanas profilu, lai gan dokumenta tips ir agency_decision. Par šo atvērta ; adresāta un vēsturiskā nosaukuma problēma ir .

Secinājums

  • AML/CTF/PF un iekšējās kontroles trūkumi ir dominējošā 31 ieraksta sankciju tēma.
  • Sankcijas aptver brīdinājumus, naudas sodus, darbības apturēšanu un trūkumu novēršanas pienākumus.
  • Atsevišķi ieraksti skar valdes atbildību, kreditēšanas un ieguldījumu kontroli, gada pārskatus un kapitāla prasības.
  • Patērētāju kreditēšanas pārkāpums šajā kolekcijā netika atrasts; to nedrīkst aizstāt ar vispārēju bankas AML lietu.
  • Jānošķir sankcionētā persona no saistītās bankas un lēmuma dienas nosaukums no vēlākā uzņēmuma nosaukuma.
  • Publicētie ieraksti ir īsi reģistra kopsavilkumi; pilna pamatojuma trūkums jānorāda katrā juridiskā secinājumā.

Avoti

This article provides general legal information, not advice for a specific matter. Laws, facts and procedural deadlines may change the result. Follow the linked primary sources and obtain local advice before acting.