Īsā atbilde
ne tikai izdod noteikumus. Tā licencē vai reģistrē lielu daļu finanšu tirgus dalībnieku, vērtē īpašniekus un amatpersonas, pieprasa informāciju, veic klātienes un attālinātas pārbaudes, uzdod novērst trūkumus, ierobežo darbību un piemēro administratīvās sankcijas. Uzraudzība ir balstīta riskā un samērīgumā: iestādes izmērs, darbības sarežģītība un iespējamais kaitējums nosaka pārbaudes intensitāti.
Komercbankām pilnvaras jādala ar Eiropas Centrālo banku Vienotajā uzraudzības mehānismā. Maksājumu un elektroniskās naudas iestādes parasti licencē Latvijas Banka; mazā darbības apjomā iespējama reģistrācija, taču tā neatceļ pārvaldības, klientu naudas aizsardzības, NILLTPFN un darbības nepārtrauktības prasības. Patērētāju aizsardzība ir dalīta: Latvijas Banka uzrauga finanšu tirgus dalībnieku un maksājumu regulējuma ievērošanu, bet horizontālus patērētāju un noteiktus patēriņa kreditēšanas jautājumus risina arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Latvijas Banka uzrauga finanšu iestāžu NILLTPFN un sankciju riska kontroles, taču aizdomīgu darījumu ziņojumus saņem un sankciju izņēmumus parasti izlemj Finanšu izlūkošanas dienests. Par smagiem pārkāpumiem iespējama licences anulēšana, vadības atcelšana un sods līdz 10% no gada apgrozījuma; atbildīgai fiziskai personai noteiktos režīmos — līdz pieciem miljoniem eiro.
Kas ir uzraugs, un kur sākas ECB kompetence?
nosaka Latvijas Banku par neatkarīgu atvasinātu publisku personu. Tās uzraudzības mērķis ir ne vien katras iestādes formāla atbilstība, bet arī finanšu sistēmas stabilitāte, noguldītāju, ieguldītāju, apdrošināto un patērētāju interešu aizsardzība, kā arī NILLTPFN un sankciju prasību izpilde.
„Uzraudzību veic, pamatojoties uz risku novērtējumu un ievērojot samērīguma principu.“
—
Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība nav tikai nacionāla. Saskaņā ar ECB ir kompetenta banku licences izsniegšanā un anulēšanā, būtiskas līdzdalības izvērtēšanā un nozīmīgo banku tiešā uzraudzībā. Latvijas Banka ir nacionālā kompetentā iestāde, sagatavo un īsteno tai uzticētos procesus, tieši uzrauga mazāk nozīmīgas bankas ECB ietvarā un saglabā nacionālās pilnvaras jomās, ko SSM regula nav nodevusi ECB, piemēram, NILLTPFN, maksājumu pakalpojumu un sankciju kontroles uzraudzībā.
Senāts lietā SKA-327/2025 apstiprināja šīs kompetences procesuālās sekas: jautājumu, vai ECB pamatoti anulējusi kredītiestādes licenci, izskata ES tiesas, nevis Latvijas administratīvās tiesas. Nacionālais process tādēļ nav alternatīvs ceļš ECB licences lēmuma pārskatīšanai.
Latvijas Bankas monetārās politikas, uzraudzības un noregulējuma funkcijas organizatoriski jānodala. Tas mazina risku, ka informācija vai mērķi no vienas funkcijas neatbilstoši nosaka lēmumu citā funkcijā.
Licence nav vienreizēja atļauja
un tieši piemērojamās ES prudenciālās prasības nosaka banku kapitāla, likviditātes, lielo riska darījumu, pārvaldības un iekšējās kontroles ietvaru. Licences procesā vērtē biznesa modeli, līdzekļu izcelsmi, akcionārus, padomi, valdi, pamatfunkciju veicējus, risku vadību, atbilstības kontroli, iekšējo auditu un spēju sniegt pakalpojumus piesardzīgi.
Atbilstība jāsaglabā visu darbības laiku. Būtiskas līdzdalības iegūšana vai palielināšana nav tikai privāts akcionāru darījums. Maksājumu iestāžu režīmā iepriekšēja paziņošana un vērtēšana nepieciešama, sasniedzot vai pārsniedzot 10%, 20%, 33% vai 50% līdzdalību vai kļūstot par mātes sabiedrību. Latvijas Banka pārbauda ieguvēja reputāciju, finanšu stabilitāti, plānotās vadības piemērotību, iestādes turpmāko atbilstību un risku, ka darījums saistīts ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.
Vadības „atbilstība“ nav tikai sodāmības neesība. Vērtē zināšanas, pieredzi, reputāciju, neatkarīgu spriestspēju, interešu konfliktus un kolektīvo kompetenci. Nozīmīga ārpakalpojuma nodošana neatbrīvo valdi no atbildības un nedrīkst kavēt uzrauga piekļuvi informācijai vai iestādes kontroli pār risku.
Maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumi
Saskaņā ar iestāde parasti drīkst sākt darbību tikai pēc Latvijas Bankas licences. Mazām maksājumu vai elektroniskās naudas iestādēm likumā paredzēta reģistrācijas iespēja, ja izpildīti apjoma, darbības un citi nosacījumi. Reģistrācija tomēr nav „viegla licence“ bez uzraudzības: jāiesniedz informācija par īpašniekiem, pārvaldību, NILLTPFN kontroli, klientu līdzekļu aizsardzību un darbības nepārtrauktību.
„Iestāde darbību Latvijā drīkst uzsākt tikai pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas“, izņemot likumā paredzētos reģistrācijas gadījumus.
—
Licences lietā jāparāda trīs gadu darbības plāns, kapitāls, klientu naudas aizsardzības modelis, pārvaldības un risku kontroles, NILLTPFN sistēma, būtiskie īpašnieki, amatpersonu piemērotība, incidentu un sūdzību izskatīšana, darbības nepārtrauktība un digitālās darbības noturība atbilstoši DORA regulai. Elektroniskās naudas iestādes sākotnējais kapitāls ir vismaz 350 000 eiro; maksājumu iestādes minimums ir atkarīgs no pakalpojuma veida.
Klientu līdzekļi jānošķir no iestādes naudas vai jāaizsargā ar likumā atļautu apdrošināšanu vai garantiju. Pakalpojuma sniedzējam jāsniedz pirmslīguma un darījuma informācija, jāatklāj maksas un maiņas kurss, jānodrošina stingrā autentifikācija, jāievēro neautorizētu maksājumu paziņošanas un atmaksas kārtība un jāizskata sūdzības. Aģenta iecelšana, būtisks ārpakalpojums un vadības maiņa var prasīt Latvijas Bankas iepriekšēju piekrišanu.
Patērētāju aizsardzība ir dalīta
Latvijas Banka uzrauga, vai tās uzraudzītie tirgus dalībnieki ievēro finanšu pakalpojumu informācijas, pārvaldības un rīcības prasības. Maksājumu regulējums aizsargā lietotāju ar pārredzamu cenu informāciju, pamatkonta un konta maiņas noteikumiem, drošības prasībām, atbildības sadalījumu un sūdzību procedūru.
Taču ne katra klienta sūdzība ir prudenciālās uzraudzības lieta, un uzrauga konstatēts pārkāpums pats par sevi nepiešķir klientam atlīdzību. Individuālu līguma, atmaksas vai zaudējumu strīdu var nākties risināt pie pakalpojuma sniedzēja, ārpustiesas strīdu risinātāja vai tiesā. piemēro horizontālo un uzrauga noteiktus nebanku patēriņa kreditēšanas jautājumus. Tādēļ vispirms jānosaka pakalpojuma veids, sniedzēja licence un konkrētais pārkāpums.
NILLTPFN: Latvijas Banka uzrauga, FID saņem ziņojumus
prasa uzņēmuma līmeņa riska novērtējumu un uz tā balstītu iekšējās kontroles sistēmu. Tai jāaptver klienta un patiesā labuma guvēja izpēte, darījumu uzraudzība, paaugstināta riska pasākumi, ziņošana, dokumentu glabāšana, darbinieku piemērotība un apmācība, neatkarīgs audits un valdes informēšana.
„Likuma subjekts [..] veic un dokumentē risku novērtējumu“ un uz tā pamata izveido iekšējās kontroles sistēmu.
—
Latvijas Banka pārbauda, vai finanšu tirgus dalībnieka sistēma atbilst tā reālajam riskam un darbojas praksē. Tā var prasīt dokumentus, klientu lietas un darījumu datus, pārbaudīt brīdinājumu izskatīšanu un pieprasīt neatkarīga vērtētāja atzinumu. Savukārt ziņojumu par aizdomīgu darījumu iesniedz , kas to saņem un analizē. Ziņošana Latvijas Bankai neaizstāj ziņošanu FID.
Senāts lietā SKA-92/2024 uzsvēra tiesiskā pamata robežas: iestāde un tiesa nedrīkst pēc tam aizstāt sākotnējo pamatu, ar kuru persona atzīta par likuma subjektu. Konkrētā darbība nosaka pienākumu apjomu, uzraudzības procedūru un iespējamo atbildību. Tas pasargā personu no soda uz citas, procesa laikā piemeklētas juridiskās teorijas pamata.
Sankciju kontrole
uzliek ikvienai personai pienākumu nekavējoties iesaldēt sankciju subjekta kontrolētus līdzekļus un saimnieciskos resursus, ja piemērojams finanšu ierobežojums. Latvijas Bankas uzraudzītai iestādei papildus jānovērtē klientu, produktu, valstu, kanālu un darījumu sankciju risks un jāievieš atbilstošas pārbaudes, eskalācija, apmācība un dokumentēšana.
Uzraudzītā persona „veic un dokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu“ un izveido riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.
—
Kompetences jānošķir. Latvijas Banka nosaka un uzrauga finanšu tirgus dalībnieku iekšējās kontroles prasības. FID jāinformē par iesaldēšanu un aizdomām par sankciju pārkāpumu. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID arī izskata lielāko daļu pieteikumu par sankciju izņēmumu piemērošanu; Latvijas Bankas iepriekš izsniegtās atļaujas nepārvērš to par pašreizējo atļauju iestādi.
Pārbaudes, korektīvie pasākumi un sodi
Latvijas Banka var veikt plānotas vai nepieteiktas klātienes un attālinātas pārbaudes, pieprasīt informāciju arī no saistītām personām, piedalīties pārvaldes institūciju sēdēs un noteikt termiņu trūkumu novēršanai. Atkarībā no sektora tā var izteikt brīdinājumu vai publisku paziņojumu, dot saistošu rīkojumu, ierobežot pakalpojumu vai amatpersonas pilnvaras, prasīt vadības atcelšanu, apturēt vai anulēt licenci un uzlikt naudas sodu.
NILLTPFN un sankciju riska kontroles pārkāpumos finanšu iestādei sods var sasniegt 10% no kopējā gada apgrozījuma; ja šis aprēķins ir mazāks par pieciem miljoniem eiro, likums ļauj piemērot sodu līdz pieciem miljoniem. Atbildīgai amatpersonai, darbiniekam vai citai fiziskai personai maksimums var būt pieci miljoni eiro. Maksājumu likuma vispārīgajiem pārkāpumiem ir savs, zemāks sankciju režīms, bet NILLTPFN vai sankciju pārkāpumu nevar mākslīgi pārcelt uz šo zemāko maksimumu.
Soda izvēlē vērtē pārkāpuma smagumu, ilgumu un sistemātiskumu, atbildības pakāpi, personas finanšu stāvokli, gūto labumu, trešo personu zaudējumus, sadarbību un iepriekšējos pārkāpumus. Senāts lietā SKA-355/2022 atzina, ka juridiskās personas atbildībai nav obligāti jāatrod konkrētas amatpersonas subjektīvs nodoms. Banka pati atbildēja par savlaicīgu auditētā gada pārskata iesniegšanu; problēmas sadarbībā ar auditoru nebija automātisks ārējs attaisnojums.
Savukārt lietā SKA-70/2021 Senāts noteica, ka vadības atcelšanai un lielam personiskam naudas sodam var būt krimināltiesisks raksturs Eiropas Cilvēktiesību konvencijas izpratnē. Ja par vienu pārkāpumu piemēro vairākas sankcijas, uzraugam jāpamato, kādēļ ar vienu no tām vien nepietiktu mērķa sasniegšanai; paralēliem sodošiem procesiem jābūt pietiekami cieši saistītiem laikā un pēc būtības.
Latvijas Bankas sankciju lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, pēc tam iesniegt kasācijas sūdzību. Pārsūdzība ne vienmēr aptur lēmuma darbību, it īpaši darbības ierobežojumiem un citiem aizsardzības pasākumiem. Tādēļ līdztekus tiesvedībai jāizpilda spēkā esošais rīkojums, ja vien tiesa vai likums nenosaka citādi.
Praktiska pārbaudes lapa
Finanšu tirgus dalībniekam regulāri jāpārbauda:
- vai licence vai reģistrācija aptver katru faktiski sniegto pakalpojumu un pārrobežu modeli;
- vai par īpašnieku, vadības, aģentu un būtisku ārpakalpojumu izmaiņām paziņots pirms to īstenošanas;
- vai valdes, padomes un pamatfunkciju veicēju piemērotība un interešu konflikti ir dokumentēti;
- vai klientu nauda ir nošķirta un sūdzību, incidentu, autentifikācijas un DORA kontroles darbojas praksē;
- vai NILLTPFN un sankciju riska novērtējums atbilst klientiem, valstīm, produktiem, kanāliem un darījumiem;
- vai aizdomīgu darījumu, sankciju iesaldēšanas un izņēmumu jautājumi nosūtīti pareizajai iestādei;
- vai katrs uzrauga pieprasījums, valdes lēmums, brīdinājums un trūkuma novēršanas pasākums ir izsekojami dokumentēts.
Secinājums
Latvijas finanšu uzraudzība ir nepārtraukts dzīves cikls, nevis licences saņemšanas formalitāte. Latvijas Banka kontrolē piekļuvi tirgum, īpašnieku un vadības piemērotību, pārvaldību, maksājumu drošību, klientu līdzekļus un finanšu iestāžu NILLTPFN un sankciju kontroles. ECB piedalās banku prudenciālajā uzraudzībā, PTAC — noteiktos patērētāju jautājumos, bet FID saņem aizdomīgu darījumu ziņojumus un lemj par sankciju izņēmumiem. Pareiza kompetences noteikšana ir tikpat svarīga kā materiālo prasību izpilde: tā nosaka, kam jāziņo, kas drīkst pieņemt lēmumu un pēc kura sankciju režīma vērtē pārkāpumu.
Avoti
- Senāta spriedums SKA-70/2021, ECLI:LV:AT:2021:0310.A43009616.7.S
- Senāta spriedums SKA-355/2022, ECLI:LV:AT:2022:0831.A43008919.8.S
- Senāta spriedums SKA-92/2024, ECLI:LV:AT:2024:0930.A420269220.12.S
- Senāta lēmums SKA-327/2025, ECLI:LV:AT:2025:0325.SKA032725.7.L
This article provides general legal information, not advice for a specific matter. Laws, facts and procedural deadlines may change the result. Follow the linked primary sources and obtain local advice before acting.