Īsā atbilde
Latvijā galvenie avoti ir 8. pants un Ministru kabineta noteikumi Nr. 691 . Likums nosaka kredītspējas izvērtēšanas pienākumu, informācijas avotus, kopējo izmaksu ierobežojumu un sekas, ja aizdevējs izvērtējumu nav veicis. Noteikumi Nr. 691 detalizē gada procentu likmes jeb GPL aprēķinu, reklāmas saturu, pirmslīguma informāciju, standartveidlapas un atšķirīgās prasības dažādiem kredīta veidiem.
Pirms līguma kredīta devējam jāiegūst pietiekama informācija par patērētāja ienākumiem, izdevumiem un saistībām, vajadzības gadījumā izmantojot likumīgi izveidotas datubāzes. Kredītu drīkst piešķirt tikai tad, ja izvērtējums rāda, ka saistības, visticamāk, tiks izpildītas. Uz datubāzes ziņām balstīta atteikuma gadījumā patērētājs bez maksas jāinformē par rezultātu un izmantoto datubāzi.
Reklāma nedrīkst veicināt bezatbildīgu aizņemšanos. Ja tajā min procentu likmi vai citu izmaksu skaitli, ar uzskatāmu piemēru jānorāda aizņēmuma likme un maksas, kredīta kopējā summa, GPL, termiņš un, ja iespējams, patērētāja maksājamā kopsumma un maksājumi. Pirms līguma informācija jāsniedz savlaicīgi, bez maksas, uz papīra vai cita pastāvīga informācijas nesēja, parasti Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapā.
Noteikumu ievērošanu vispārīgi uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Latvijas Bankai ir klientu aizsardzības un prudenciālās uzraudzības loma attiecībā uz tās uzraudzītajiem finanšu tirgus dalībniekiem, tostarp kredītiestādēm, taču tā neaizstāj PTAC kā vispārējo patērētāju kreditēšanas noteikumu uzraugu.
Kredītspēja jāpārbauda pirms kredīta piešķiršanas
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 4.1 daļa nosaka sākuma principu:
Pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas kredīta devējs izvērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu, pamatojoties uz pietiekamu informāciju, kas saņemta no patērētāja, un, ja nepieciešams, uz ziņām no [...] datubāzēm.
—
Ar tukšu apliecinājumu “varu samaksāt” ne vienmēr pietiek. Kredīta devējam pienākuma izpildei atbilstošā apjomā jāpieprasa, jāiegūst un jāizvērtē informācija par ienākumiem un izdevumiem. Uz paša patērētāja sniegto informāciju vien var paļauties, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Vajadzības gadījumā drīkst izmantot likumīgi izveidotas datubāzes par ienākumiem un maksājumu saistību izpildi, tostarp ar kredītinformācijas biroja starpniecību saņemt atļautas VID un VSAA ziņas.
Lēmuma kritērijs nav tas, vai klients spēj samaksāt pirmo maksājumu. Kredītu drīkst piešķirt tikai pēc izvērtējuma, kas rāda, ka līguma saistības, visticamāk, tiks izpildītas. Ja esoša līguma laikā būtiski palielina kredīta kopējo summu, finanšu informācija jāatjauno un kredītspēja jāvērtē atkārtoti.
Ja atteikums balstīts datubāzes informācijā, kredīta devējam nekavējoties un bez maksas jāinformē patērētājs par datubāzes izmantošanas rezultātu un jānosauc datubāze. Ja pieteikums noraidīts, patērētāju informē par noraidījumu un attiecīgā gadījumā arī par automatizētu lēmuma procesu. Tas dod iespēju pārbaudīt datu pareizību, bet pats par sevi nenozīmē tiesības saņemt kredītu.
Kredīta devējam ir arī procesuāls risks. Ja kredīts piešķirts bez vajadzīgā izvērtējuma, devējs nevar prasīt vairāk par likumiskajiem procentiem un noteiktajos apstākļos nevar piemērot ar kavējumu saistītus saistību pastiprinājumus vai kompensāciju. Patērētājam tomēr jāatmaksā atlikusī kredīta pamatsumma. Strīdā likums paredz pierādīšanas prezumpciju pret kredīta devēju, ja tas nepierāda, ka pienākumu izpildījis.
Kredīta kopējās izmaksas un GPL nav viens un tas pats skaitlis
Likums prasa, lai patērētāja kredīta izmaksas būtu samērīgas un atbilstu godīgai darījumu praksei. Par neatbilstošām tas vispārīgi uzskata kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, ar likumā paredzētiem izņēmumiem, piemēram, noteiktai kreditēšanai pret lietas ķīlu.
Kredīta kopējās izmaksas aptver procentus, komisijas un citas zināmas obligātas izmaksas, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kredītu. GPL ir šo izmaksu standartizēts gada rādītājs. Tas ļauj salīdzināt piedāvājumus ar atšķirīgiem termiņiem un maksājumu grafikiem, bet nav vienkārši līgumā rakstītā aizņēmuma procentu likme.
Noteikumu Nr. 691 5.–12. punkts paredz formulu un pieņēmumus:
Gada procentu likmi aprēķina [...] nosakot pašreizējo vērtību visām esošajām vai nākotnes saistībām (izņemtās kredīta summas, maksājumi un izmaksas), par kurām ir vienojušies kredīta devējs un patērētājs.
—
Aprēķinā neiekļauj maksājumus par līguma neizpildi un preces vai pakalpojuma pirkuma izmaksas, kas rastos neatkarīgi no kredīta. Toties konta, maksājumu instrumenta un maksājumu veikšanas izmaksas iekļauj, ja konta atvēršana nav brīvprātīga vai izmaksas nav skaidri un atsevišķi norādītas. Mainīgas likmes un hipotekāra kredīta gadījumā piemēro papildu pieņēmumus un brīdinājumus.
Tādēļ piedāvājumu salīdzināšanā jāskatās vismaz trīs lielumi: aizņēmuma likme, GPL un kopējā summa, kas patērētājam būs jāsamaksā. Zema nominālā likme nepadara kredītu lētu, ja obligātās maksas palielina kopējās izmaksas.
Ko drīkst un ko nedrīkst teikt reklāmā?
Noteikumu Nr. 691 13. punkts aizliedz reklāmu, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos. Aizliegta ir, piemēram, reklāma, kas aicina aizņemties nepārdomāti, neatkarīgi no finanšu stāvokļa, rada iespaidu, ka kredīts ir bez riska vai ir labākais finanšu problēmu risinājums. Nedrīkst arī reklamēt iespēju saņemt kredītu personām ar negatīvu kredītvēsturi.
Ja reklāmā ir procentu likme vai cits skaitlis par izmaksām, ar uzskatāmu piemēru skaidri jāatklāj noteiktais informācijas komplekts:
norāda [...] aizņēmuma likmi [...] kredīta kopējo summu [un] gada procentu likmi.
—
Atkarībā no produkta jānorāda arī līguma termiņš, sākotnējā iemaksa, patērētāja maksājamā kopsumma, maksājumu apmērs un obligāts papildu pakalpojums. Vizuālā reklāmā GPL jābūt vismaz tikpat viegli uztveramai kā citai likmei vai līdzvērtīgam izmaksu skaitlim. Hipotekāra kredīta reklāmā papildus norāda devēju vai starpnieku, hipotēku un, ja attiecināms, valūtas svārstību risku.
Šīs prasības neļauj izcelt tikai pievilcīgu mēneša maksājumu vai “no 0 %” likmi, paslēpjot obligātās maksas. Jāvērtē reklāma kopumā: gan teksts, gan noformējums, gan tas, cik viegli patērētājs var uztvert būtisko informāciju.
Kas jāsaņem pirms līguma?
Noteikumu Nr. 691 20. punkts prasa informāciju sniegt pirms patērētājs uzņēmies saistības vai piekritis piedāvājumam:
savlaicīgi un bez maksas nodrošina patērētāju ar informāciju, kas nepieciešama, lai salīdzinātu dažādus piedāvājumus un pieņemtu uz informāciju balstītu lēmumu.
—
Parastam patēriņa kredītam informācijā ietver kredīta veidu; devēja un starpnieka identitāti; kopējo summu un izņemšanas nosacījumus; termiņu; aizņēmuma likmi; GPL un maksājamo kopsummu ar uzskatāmu piemēru; maksājumu apmēru, skaitu un biežumu; konta un citas izmaksas; obligātus papildu pakalpojumus; nokavējuma sekas; nodrošinājumu; atteikuma un pirmstermiņa atmaksas tiesības; kā arī tiesības uzzināt par kredītspējas datubāzes izmantošanu.
Informāciju parasti sniedz Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapā uz papīra vai cita pastāvīga informācijas nesēja, un visai informācijai jābūt vienlīdz labi saskatāmai. Hipotekāram kredītam izmanto Eiropas standartizētās informācijas veidlapu ar šim produktam pielāgotiem riska un izmaksu laukiem. Pēc patērētāja lūguma devējam vai starpniekam jāizskaidro piedāvājums un parasti bez maksas jāizsniedz līguma projekts.
Atsevišķiem kredīta veidiem ir izņēmumi vai pielāgotas veidlapas, piemēram, pārsnieguma kredītam, ļoti īsam nelielu izmaksu kredītam vai kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu. Tāpēc nav pareizi vienu informācijas kontrolsarakstu mehāniski piemērot katram produktam; vispirms jānosaka kredīta juridiskais veids.
Kurš uzrauga noteikumu ievērošanu?
Noteikumu Nr. 691 4. punkts tieši nosaka, ka to ievērošanu uzrauga . PTAC arī licencē noteiktus nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus un publicē patērētājiem paredzētu informāciju.
loma attiecas uz tās uzraudzītajiem finanšu tirgus dalībniekiem. Banka uzrauga kredītiestādes un finanšu tirgus prasības, bet tas nepārvērš katru patērētāju kredīta reklāmas vai pirmslīguma informācijas strīdu par Latvijas Bankas lietu. Praktiski jānošķir pakalpojuma sniedzēja statuss un konkrētais pārkāpums.
Legalcode pārbaudē Bankas 3 920 dokumentu kolekcija pēc latviešu vārdiem kredīts, aizdevums un kreditēšanas nedeva nevienu rezultātu, lai gan angļu vaicājums atrada dažas tangenciālas lapas. Par šo valodas pārklājuma trūkumu atvērta .
Ko atklāja pašreizējās redakcijas pārbaude?
Legalcode atrada pareizo likumu un noteikumus un deva pilnu, izmantojamu konsolidēto tekstu. Tomēr noteikumu Nr. 691 metadati pašreizējo tekstu piesaista sākotnējam 2016. gada 1. novembra datumam, uzrāda nulli vēsturisko redakciju un nulli grozījumu. Oficiālais Likumi.lv avots rāda spēkā esošo redakciju no 2025. gada 18. aprīļa, bet Legalcode atsevišķi atrod 2018., 2024. un 2025. gada grozījumu aktus. Par šo pašreizējības un versiju problēmu atvērta .
Tādēļ materiālo noteikumu teksts bija pietiekams juridiskai atbildei, bet vēsturiskam vai konkrēta datuma jautājumam jāizmanto oficiālā Likumi.lv redakciju izvēle, līdz Legalcode versiju ķēde ir salabota.
Secinājums
- Likuma 8. pants nosaka kredītspējas izvērtējumu, pietiekamu ienākumu un izdevumu informāciju, datubāzes paziņojumu un sekas par pienākuma neizpildi.
- Noteikumi Nr. 691 nosaka GPL formulu, kopējo izmaksu saturu, reklāmas obligātos skaitļus un pirmslīguma standartveidlapas.
- Reklāma nedrīkst veicināt bezatbildīgu aizņemšanos; izmaksu skaitlim jāpievieno reprezentatīvs piemērs ar GPL un citu obligāto informāciju.
- Pirms līguma patērētājam savlaicīgi un bez maksas jāsaņem salīdzināma informācija uz pastāvīga nesēja.
- PTAC ir noteikumu vispārējais uzraugs; Latvijas Bankas loma jāvērtē pēc uzraudzītā tirgus dalībnieka un jautājuma veida.
- Legalcode materiālais teksts ir pilns, bet noteikumu Nr. 691 pašreizējības metadati un LV_BANK latviešu valodas pārklājums pašlaik ir nepilnīgi.
Avoti
This article provides general legal information, not advice for a specific matter. Laws, facts and procedural deadlines may change the result. Follow the linked primary sources and obtain local advice before acting.